Ainars Mielavs, Pārcēlāji Liliju drosmīgā smarža

Liliju drosmīgā smarža
Man seko un nepāriet,
Kā domas, ka vienam ar otru
Mums mūžīgi jāpietiek.

Pīlādžu griezīgā garša
Vēl turas un neiziet,
Kā klusu ciešanas traipi
Par dzīvi, kas nenotiek.

Bet es aizmiegu tavās rokās,
Kā palaidnis skumjais klauns,
Lai vēl stiprāka ticība rodas,
Ka mīlestība nav kauns.

Visagrākā rīta rasa
Vēl elpo un neizkūp,
Kā aizkustinājums, kas prasa
Pret visu atklātam būt.

Vistālākās zvaigznes mirga
Vēl pulsē un neizgaist.
Tiem, kas mani par naudu pirka,
Lai paliek pelavu maiss!

Bet es aizmiegu tavās rokās,
Kā palaidnis skumjais klauns,
Lai vēl stiprāka ticība rodas,
Ka mīlestība nav kauns.