Ainars Mielavs, Pārcēlāji Durvis nav ciet

Kur Dieva gani brauc džipos
Un avis no lapiņām dzied,
Es arī uz gaismu sitos,
Līdz sapratu durvis nav ciet!

Es izgāju plašā jūrā,
Ko citi par dīķi sauc.
Un cerība pūta man burās,
Lai atrastu vairāk par daudz.

Smiltis, asaras, dubļi un pelni,
Tukšu valodu nospiestais gars,
Te mēs bijām mazi un melni,
Te mēs esam tādi, kas var!

Kad vadoņi šāva no krasta
Ar skaudības lielgabaliem,
Es mācījos labāk saprast,
Kā dzīvot bez kompromisiem.

Es paliku, stāvot kājās,
Kad tiesneši sāka ļimt.
Un vienmēr atgriezos mājās
Pie tevis - no jauna dzimt.

Smiltis, asaras, dubļi un pelni,
Tukšu valodu nospiestais gars,
Te mēs bijām mazi un melni,
Te mēs esam tādi, kas var!