Ainars Mielavs, Pārcēlāji Ar siltu plaukstu

Es izkaru drēbes un domas.
Man patīk to darīt pirms nakts,
Jo tā māk sadalīt lomas
Kas manējais un kas zagts.

Es salieku somu un vārdus.
Man jāzin, ko vēlos ņemt līdz,
Lai tad, kad pasauli pārdos,
Mēs izslīdētu kā zīds.

Mūsu elpas mūs pacels augstu.
Līdz turienei aiznesīs,
Kur tikai ar siltu plaukstu
Var galveno izstāstīt.

Es mazgāju logus un dienas.
Visdrūmāko notraušu nost,
Jo savādāk nepāriet ziemas
Un sāpīgo atmiņu posts.

Es kurinu krāsni un sevi.
Es vēlos, lai neatdziest
Visdārgākais, ko tu man devi -
Tie viļņi, kas nepāriet.

Mūsu elpas mūs pacels augstu.
Līdz turienei aiznesīs,
Kur tikai ar siltu plaukstu
Var galveno izstāstīt.