Ainars Mielavs, Pārcēlāji Brīnumi nepāriet

Mani uztvert var tajos viļņos,
Kur pelēkie kraukļi kliedz,
Par to, ka nav izdevies piedzimt
Par tādiem putniem, kas dzied.

Mani satikt var tajos grādos,
Kur mierīga straume plūst
Un nenogurstoši sapņo
Par straujāko upi kļūt.

Un tad, kad kraukļi sāks dziedāt,
Un rāmākā straume skriet,
Ļauj sevī cerībai ienākt,
Ka brīnumi nepāriet.

Mani dzirdēt var tajā pusē,
Kur ritmiski krūtīs sit,
Tas dzinējs, kas spītīgi palīdz
Pie iekšējās ticības tikt.

Mani uztvert var tajos viļņos,
Kur vienīgi kraukļi kliedz,
Par to, ka nav izdevies piedzimt
Par tādiem putniem, kas dzied.

Un tad, kad kraukļi sāks dziedāt,
Un rāmākā straume skriet,
Ļauj sevī cerībai ienākt,
Ka brīnumi nepāriet.