Ainars Mielavs, Pārcēlāji Ar sakniebtām lūpām pa liepu gatvi

Ar sakniebtām lūpām pa liepu gatvi
Kāds gāja un apmaldījās.
Smarža sekoja trausliem ziediem matos,
Bikli saucot, kāds pārskatījās.

Kāds pacēla rokas un nokrita ceļos,
Kāds izlikās zinām, kur iet.
Smarža sekoja trausliem ziediem matos,
Jo ir smaržas, kas nepāriet.

Azote pilna ar āboliem.
Akmeņi grāvī mirkst.
Bezbailīgi jādzīvo,
Līdz prieka asaras birst.

Ar sarauktu pieri gar jūras malu
Kāds gāja un apmaldījās.
Smarža sekoja zaļām skujām matos,
Bikli saucot, kāds pārskatījās.

Kāds pacēla rokas un nokrita ceļos,
Kāds izlikās zinām, kur iet.
Smarža sekoja zaļām skujām matos,
Jo ir smaržas, kas nepāriet.

Azote pilna ar āboliem.
Akmeņi grāvī mirkst.
Bezbailīgi jādzīvo,
Līdz prieka asaras birst.