Ainars Mielavs Zaļā gaisma

Tu ieslēdzi zaļo gaismu,
Skatienu nenovēršot.
Un līkloči kļuva taisni,
Un mijkrēslis izgaismots.

Tu izsauci saules rietu
No drūmajiem padebešiem.
Un naktis kļuva par vietu,
Kur neizdilt pilnmēnešiem.

Tu elpo un es ceļos,
Kā ziedputekšņu sniegs,
Lai tev pie kājām sētos
Un uzdīgtu kā prieks.

Tu atklāji pasaules malu
Ar tirkīza lagūnām
Un jaunu siltuma skalu
No ticības sastāvdaļām.

Tu izrāvi mani no sapņa
Par krītošām lidmašīnām
Un aizvedi tieši pie trapa
Uz dzīvi bez instrukcijām.

Tu elpo un es ceļos,
Kā ziedputekšņu sniegs,
Lai tev pie kājām sētos
Un uzdīgtu kā prieks.