Ainars Mielavs, Pārcēlāji Paņem mani

Es sitos gar logu uz āru,
Kaut varētu mierīgi iet
Ar kājām uz Gibraltāru,
Lēni, nesteidzoties.

Es slēpjos miegā tik bieži,
Ka nespēju piecelties,
Kad skaistākie pasaules brieži
Tiek nošauti necīnoties.

Es spogulim skatos pāri,
Kaut varētu ieskatīties
Un ieraudzīt zaļāko zāli
Aiz sevis izplešoties.

Es krūtīs sitos tik ātri,
Ka varētu sacensties
Ar pašu ātrāko spāri,
Par uzvaru nebaidoties.

Paņem mani, ja vari!
Paņem mani, ja tiec
Galā ar pavasari
Un maniem solījumiem.