Ainars Mielavs, Pārcēlāji Bezgalīga lēnā deja

Izirst rupjie baltie diegi,
Greizu dzīvi vagojot
Viltus draugi ierindnieki
Krustdūrienu nesaprot.

Izput izlolotie plāni,
Maldu ceļus staigājot
Piena migla, skaistie māņi
Izklīst gaismai ataustot.

Bezgalīgu lēno deju
Man ar tevi jādejo
Gribu, ko es nevarēju
Nedzīvojot izdzīvot.

Izplēn visi karstie sapņi,
Augu dienu klusējot
Sabrūk augstu slietās kāpnes,
Pirmo soli neizturot.

Bezgalīgu lēno deju
Man ar tevi jādejo
Gribu, ko es nevarēju
Nedzīvojot izdzīvot..