Ainars Mielavs feat. Mielavs un Pārcēlāji Sniegs izkūst tavos matos

Tik reti domas izmainās
Jau uzsākušas iet,
Kad asas sāpes sajūtot,
Var negribēties kliegt.
Tik reti krītot nesaplīst
Tās lietas trauslākās,
Pat tad, kad lejā lidojot
Par putniem izliekas.

Sniegs izkūst Tavos matos,
Līdz zemei nenonāk,
Ja es uz Tevi skatos
Visatklātāk.
Sniegs izkūst Tavos matos,
Līdz zemei nenonāk,
Ja es ar Tevi esmu
Vispatiesāk.

Tik reti vārdi izpaliek
Jau drūzmējoties teikt
Tās dusmas, kuras apturot
Ar tām var arī beigt.
Tik reti elpu aizturot
Var aizmirst nedomāt,
Cik ilgi vēl līdz apvārsnim,
Ko nekad nepanākt.

Sniegs izkūst Tavos matos,
Līdz zemei nenonāk,
Ja es uz Tevi skatos
Visatklātāk.
Sniegs izkūst Tavos matos,
Līdz zemei nenonāk,
Ja es ar Tevi esmu
Vispatiesāk.